ਆਪੇ ਵੇਦ ਪੁਰਾਣ ਸਭਿ ਸਾਸਤ ਆਪਿ ਕਥੈ ਆਪਿ ਭੀਜੈ ॥ आपे वेद पुराण सभि सासत आपि कथै आपि भीजै ॥ Āpe veḏ purāṇ sabẖ sāsaṯ āp kathai āp bẖījai. He Himself is the Vedas, the Puraanas and all the Shaastras; He Himself chants them, and He Himself is pleased. ਪਉੜੀ ॥ पउड़ी ॥ Pa▫oṛī. Pauree: ਆਪਿ ਪਰਵਿਰਤਿ ਆਪਿ ਨਿਰਵਿਰਤੀ ਆਪੇ ਅਕਥੁ ਕਥੀਜੈ ॥ आपि परविरति आपि निरविरती आपे अकथु कथीजै ॥ Āp parviraṯ āp nirvirṯī āpe akath kathījai. He Himself is a householder, and He Himself is a renunciate; He Himself utters the Unutterable. ਆਪੇ ਹੀ ਬਹਿ ਪੂਜੇ ਕਰਤਾ ਆਪਿ ਪਰਪੰਚੁ ਕਰੀਜੈ ॥ आपे ही बहि पूजे करता आपि परपंचु करीजै ॥ Āpe hī bahi pūje karṯā āp parpancẖ karījai. He Himself sits down to worship, and He Himself creates the world. ਆਪੇ ਪੁੰਨੁ ਸਭੁ ਆਪਿ ਕਰਾਏ ਆਪਿ ਅਲਿਪਤੁ ਵਰਤੀਜੈ ॥ आपे पुंनु सभु आपि कराए आपि अलिपतु वरतीजै ॥ Āpe punn sabẖ āp karā▫e āp alipaṯ varṯījai. He Himself is all goodness, and He Himself causes us to act; He Himself remains detached. ਆਪੇ ਸੁਖੁ ਦੁਖੁ ਦੇਵੈ ਕਰਤਾ ਆਪੇ ਬਖਸ ਕਰੀਜੈ ॥੮॥ आपे सुखु दुखु देवै करता आपे बखस करीजै ॥८॥ Āpe sukẖ ḏukẖ ḏevai karṯā āpe bakẖas karījai. ||8|| He Himself grants pleasure and pain; the Creator Himself bestows His gifts. ||8|| |