ਆਸਾ ਮਹਲਾ ੧ ॥ आसा महला १ ॥ Āsā mėhlā 1. Aasaa, First Mehl: ਕੀਤਾ ਹੋਵੈ ਕਰੇ ਕਰਾਇਆ ਤਿਸੁ ਕਿਆ ਕਹੀਐ ਭਾਈ ॥ कीता होवै करे कराइआ तिसु किआ कहीऐ भाई ॥ Kīṯā hovai kare karā▫i▫ā ṯis ki▫ā kahī▫ai bẖā▫ī. The created being acts as he is made to act; what can be said to him, O Siblings of Destiny? ਜੋ ਕਿਛੁ ਕਰਣਾ ਸੋ ਕਰਿ ਰਹਿਆ ਕੀਤੇ ਕਿਆ ਚਤੁਰਾਈ ॥੧॥ जो किछु करणा सो करि रहिआ कीते किआ चतुराई ॥१॥ Jo kicẖẖ karṇā so kar rahi▫ā kīṯe ki▫ā cẖaṯurā▫ī. ||1|| Whatever the Lord is to do, He is doing; what cleverness could be used to affect Him? ||1|| ਤੇਰਾ ਹੁਕਮੁ ਭਲਾ ਤੁਧੁ ਭਾਵੈ ॥ तेरा हुकमु भला तुधु भावै ॥ Ŧerā hukam bẖalā ṯuḏẖ bẖāvai. The Order of Your Will is so sweet, O Lord; this is pleasing to You. ਨਾਨਕ ਤਾ ਕਉ ਮਿਲੈ ਵਡਾਈ ਸਾਚੇ ਨਾਮਿ ਸਮਾਵੈ ॥੧॥ ਰਹਾਉ ॥ नानक ता कउ मिलै वडाई साचे नामि समावै ॥१॥ रहाउ ॥ Nānak ṯā ka▫o milai vadā▫ī sācẖe nām samāvai. ||1|| rahā▫o. O Nanak, he alone is honored with greatness, who is absorbed in the True Name. ||1||Pause|| ਕਿਰਤੁ ਪਇਆ ਪਰਵਾਣਾ ਲਿਖਿਆ ਬਾਹੁੜਿ ਹੁਕਮੁ ਨ ਹੋਈ ॥ किरतु पइआ परवाणा लिखिआ बाहुड़ि हुकमु न होई ॥ Kiraṯ pa▫i▫ā parvāṇā likẖi▫ā bāhuṛ hukam na ho▫ī. The deeds are done according to pre-ordained destiny; no one can turn back this Order. ਜੈਸਾ ਲਿਖਿਆ ਤੈਸਾ ਪੜਿਆ ਮੇਟਿ ਨ ਸਕੈ ਕੋਈ ॥੨॥ जैसा लिखिआ तैसा पड़िआ मेटि न सकै कोई ॥२॥ Jaisā likẖi▫ā ṯaisā paṛi▫ā met na sakai ko▫ī. ||2|| As it is written, so it comes to pass; no one can erase it. ||2|| ਜੇ ਕੋ ਦਰਗਹ ਬਹੁਤਾ ਬੋਲੈ ਨਾਉ ਪਵੈ ਬਾਜਾਰੀ ॥ जे को दरगह बहुता बोलै नाउ पवै बाजारी ॥ Je ko ḏargėh bahuṯā bolai nā▫o pavai bājārī. He who talks on and on in the Lord's Court is known as a joker. ਸਤਰੰਜ ਬਾਜੀ ਪਕੈ ਨਾਹੀ ਕਚੀ ਆਵੈ ਸਾਰੀ ॥੩॥ सतरंज बाजी पकै नाही कची आवै सारी ॥३॥ Saṯranj bājī pakai nāhī kacẖī āvai sārī. ||3|| He is not successful in the game of chess, and his chessmen do not reach their goal. ||3|| ਨਾ ਕੋ ਪੜਿਆ ਪੰਡਿਤੁ ਬੀਨਾ ਨਾ ਕੋ ਮੂਰਖੁ ਮੰਦਾ ॥ ना को पड़िआ पंडितु बीना ना को मूरखु मंदा ॥ Nā ko paṛi▫ā pandiṯ bīnā nā ko mūrakẖ manḏā. By himself, no one is literate, learned or wise; no one is ignorant or evil. ਬੰਦੀ ਅੰਦਰਿ ਸਿਫਤਿ ਕਰਾਏ ਤਾ ਕਉ ਕਹੀਐ ਬੰਦਾ ॥੪॥੨॥੩੬॥ बंदी अंदरि सिफति कराए ता कउ कहीऐ बंदा ॥४॥२॥३६॥ Banḏī anḏar sifaṯ karā▫e ṯā ka▫o kahī▫ai banḏā. ||4||2||36|| When, as a slave, one praises the Lord, only then is he known as a human being. ||4||2||36|| |